Kafija no Gvatemalas vulkānu nogāzēm.

Ar Gvatemalas kafiju nav īpaši jāiepazīstina. Dzēriena dziļo dūmakaino aromātu ir augsti novērtējuši gardēži visā pasaulē.

Kas gan ir Gvatemalas kafijas īpatnība, un kādēļ tai ir vērts atvēlēt īpašu vietu jūsu plauktā?

Mazliet vēstures: Kafijas koku stādus šajā valstī pirmo reizi ieveda jezuītu ordeņa mūki 1750. gadā. Tomēr šī augu kultūra nekļuva plaši izplatīta, jo stādi lielā daudzuma sažuva un iznīka svelmējošās saules iedarbībā, un to, ko izdevās izaudzēt, izmantoja tikai personīgai lietošanai, un par kafijas pārdošanu toreiz nebija ne runas.

Situācija izmainījās 19. gadsimta beigās. Valsts valdība darīja visu iespējamo, lai kafijas ražošana tiktu veikta masveidā. Prezidents Justo Rufino Barrios kafijas koku audzēšanā spēja ieinteresēt imigrantus no Eiropas, piešķirot viņiem plantācijas praktiski par velti. Lauksaimnieki sāka aizsargāt stādījumus no saules stariem, ēnai izmantojot kokus ar platu un kuplu zaru vainagu — inga koku (Inga), grevileju (Grevillea) un zīdkoku (Morua). Šāda pieeja deva rezultātu — bagātu ražu, ko eksportēja uz Brēmeni. Tā Gvatemalas kafija sāka izplatīties visā pasaulē.

Ir trīs dažādu veidu Gvatemalas kafijas atkarībā no plantāciju augstuma virs jūras līmeņa:

SHB (īpaši cietas pupiņas) — tās novāc no kafijas kokiem, kas atrodas 1350–2000 m augstumā v.j.l.;

HB (puscietas pupiņas) — tās novāc no kokiem kafijas koku plantācijās, kas atrodas 1050–1350 metru augstumā v.j.l.;

Un vienkāršas eksportējamās pupiņas — tās novāc no kokiem, kurus audzē viszemākajos apgabalos, 750–105 m augstumā v.j.l.

Gvatemalas kafijas cenu tieši ietekmē tās izcelsmes reģions. Jo augstāk virs jūras līmeņa nobriest kafijas pupiņas, jo lielāka ir galīgā produkta cena. 

Vulkāniskā augsne plantācijās ir bagāta ar minerālvielām, kas rūpīgi baro kafijas koku saknes, kuras stiepjas 25–30 metru dziļumā. Tomēr raža augstkalnos ne vienmēr ir bagātīga. Tā iemesls ir šādā augstumā raksturīgās zemās temperatūras un vēja brāzmas. Augļi aug lēni, sasniedz nelielu izmēru, toties tiem ir lielāka cietība. Koku mazās ražības dēļ augstkalnu kafijas cena ir augsta, taču tai tiešām ir visaugstākā — “premium” — kvalitāte.

Gvatemalas kafijas šķirnēm ir viena kopīga īpašība — “dūmakainais” aromāts. Tomēr dzērienu veidu garša ir pat ļoti atšķirīga. Tas ir labi, jo katrs kafijas cienītājs var sev izvēlēties šķirni pēc garšas un individuālajām vēlmēm.

Piedāvājam iepazīties ar elitāro kafijas pupiņu šķirni “Guatemala” (SHB). 

Šīs kafijas šķirnes pupiņas ir iegūtas no kafijas kokiem, kas audzēti augstkalnu reģionu vulkāniskajās augsnēs 1400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tās pieprasījums pasaules tirgū ir ārkārtīgi liels.

Sabalansēta, harmoniska, izteikta garša ar pikantu pieskaņu, nelielu skābumu un ar augļu, šokolādes, ziedu un “ugunskura pelnu” aromātu.